Pirms 25 gadiem norisinājās trīs vēsturiski notikumi, kas satricināja padomju Latviju, neatgriezeniski ievadot tās galu: jūnijā – radošo savienību plēnums, oktobrī – Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress, savukārt Latvijas sporta vēsturē 1988. gada 19. novembris ir iegājis kā Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) atjaunošanas konferences norises diena.
“LOK darbība tika atjaunota tikai Latvijas teritorijā, tāpēc ka tā nekad nebija likvidēta. Pa 1951.gadā, kad Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) atzina PSRS Olimpisko komiteju, netika pieņemti atsevišķi lēmumi par Latvijas, Lietuvas vai Igaunijas izslēgšanu no Olimpiskās saimes. Tādēļ bija pamats gan prasīt, gan uzstāt, lai SOK atjauno komiteju atzīšanu Baltijas valstīs. Latvija bija pirmā – 1988.gada 19.novembrī, decembrī to paveica Lietuva, bet 1989. gada janvārī to izdarīja arī Igaunija. Tas deva apziņu, ka mēs bijām Olimpiskajās spēlēs zem Latvijas karoga un mums šīs tiesības atņēma nelikumīgi,” tā vēsturē atskatās pašreizējais LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.
Atzīmējot LOK atjaunošanas 25. gadadienu, Latvijas Sporta muzejā bija konference, kuras laikā notika Olimpiskie lasījumi “25 gadi – kas bija, ir un būs Latvijas Olimpiskā komiteja”.
1988.gada 17.septembrī Seulā tika atklātas XXIV Olimpiādes spēles. Tai pat dienā Latvijas laikrakstos tika publicēts “Aicinājums”, kas saviļņoja nemierīgos prātus Latvijā. Jau pēc mēneša – 21.oktobrī sanāca pirmā LOK atjaunošanas darba grupas sanāksme, bet dažas dienas vēlāk – 25.oktobrī tika pieņemts vēsturiskais lēmums – 19.novembrī sasaukt Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanas republikānisko fizkultūras un sporta aktīva konferenci. 1988.gada 19.novembrī Daugavas sporta namā sanāca 483 delegāti no visām Latvijas sporta organizācijām un plaša kopsapulce pasludināja Latvijas Olimpiskās komitejas darbību par atjaunotu.
Grāmatā „Latvijas Olimpiskā vēsture” aprakstītā LOK atjaunošanas konferences norise (154./155.lpp.): „Lietainā 1988.gada 19.novembra rītā Daugavas sporta namā pulcējās 483 delegāti no sporta veidu federācijām, klubiem, biedrībām, LOK atbalsta grupām un citām ar sportu saistītām organizācijām, kā arī vairāk nekā 500 viesu. „Iegaumējiet šo datumu. Ļoti iespējams, ka šī diena Latvijas sporta vēsturē tiks ierakstīta ar lieliem burtiem,” tā klātesošos uzrunāja Olimpiskais čempions Jānis Ķipurs.
Savukārt Lietuvas un Igaunijas sportistu pārstāvji apsveica latviešus ar uzdrošināšanos pirmajiem atjaunot savu Nacionālo Olimpisko komiteju un izteica apņemšanos iespējami ātrāk sekot Latvijas piemēram.
Rezolūcija par šādas LOK darbības atjaunošanu tika pieņemta ar 454 balsīm, 22 delegāti bija pret, 7 atturējās. Tika ievēlēti 178 LOK locekļi. No 5 kandidātiem (Vilnis Baltiņš, Daina Šveica, Ivars Knēts, Ilgvars Forands un Jevgeņijs Kisiels) par LOK prezidentu ievēlēja Vilni Baltiņu”.
Laika posms no 1988. - 1991.gadam noritēja politiskās cīņās par Baltijas valstu atjaunošanu Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā.
1989.gada 13.maijā Rīgā tika sarīkota pirmā Olimpiskā diena, Olimpisko uguni Daugavas stadionā Rīgā iededza Olimpiskais čempions Jānis Ķipurs. Pie Brīvības pieminekļa Rīgas centrā aktiera Harija Liepiņa teiktajā ieklausījās ar radio translācijas palīdzību visu piecu kontinentu latvieši.
Apvienojot visu trīs Baltijas valstu Olimpiešu centienus 1989.gada 11.oktobrī Viļņā tika parakstīts līgums par Baltijas valstu Olimpisko komiteju asociācijas izveidošanu, aicinot tam pievienoties arī citu Baltijas jūras reģiona zemju Olimpiskās komitejas.
1990.gada 15.februārī Lozannā SOK mītnē notika pirmā organizētā Starptautiskās Olimpiskās komitejas un Baltijas republiku tikšanās ar SOK ģenerāldirektoru Fransois Karrars. Latviju pārstāvēja Vilnis Baltiņš, Daina Šveica un Ansis Reinhards. Šī paša gada 30.augustā Lozannā risinājās pirmā Baltijas NOK pārstāvju tikšanās ar SOK prezidentu H.A.Samaranču. Pēc šīs tikšanās SOK izpildkomiteja 1990.gada 16.septembrī pieņēma lēmumu izveidot “Baltijas valstu Olimpiskās kustības informācijas komisiju”.
1991.gada augustā Latvijas Republika atgriezās pasaules valstu saimē. Tūlīt pēc tam 1991.gada 18.septembrī Starptautiskā Olimpiskā komiteja sesijā Berlīnē nolēma atjaunot Latvijas Olimpiskās komitejas tiesības Olimpiskajā saimē.
Līdz ar Latviju Olimpiskajā saimē atgriezās Lietuva un Igaunija. Visas trīs Baltijas zemes saņēma uzaicinājumus piedalīties 1992.gada ziemas Olimpiskjās spēlēs Allbervillā un 1992.gada Olimpiādes spēlēs Barselonā.
