[olympian id="574" name="Palameika"] kvalifikācijas B grupā pirmajā mēģinājumā šķēpu meta 63,03 metru tālumā, par trim centimetriem izpildot fināla normatīvu.
Tikmēr [olympian id="424" name="Sinta Ozoliņa"] kvalifikācijas sacensības iesāka ar 60,92 metru tālu metienu, bet otrajā piegājienā šķēpu meta 58,08 metru tālumā, kamēr trešais mēģinājums latvietei netika ieskaitīts.
Ar savu uzrādīto rezultātu Palameika bija astotā, bet Ozoliņa ieņēma 14.vietu. Kā pēdējā fināla vagonā ielēca austrāliete Ketrīna Mičele, kuras rezultāts bija 61,63 metri.
Savukārt labāko metienu kvalifikācijā veica Marja Andrejčuka, kura ar 67,11 metriem laboja Polijas rekordu un kļuva par sezonas līderi. Otrais tālākais metiens padevās divkārtējai Olimpiskajai čempionei Barborai Špotākovai, kura šķēpu meta 64,65 metru tālumā, bet trešo rezultātu uzrādīja Sara Kolaka, kura ar 64,30 metriem laboja Horvātijas rekordu.
Tālāk par 63,00 metriem meta astoņas sportistes, bet četras šķēpa metējas finālā iekļuva ar rezultātu.
Palameika šogad metusi 65,86 metrus, atpaliekot no Andrejčukas, titulētās Špotākovas (66,87 un 66,06), vācietes Kristīnes Husongas (66,41) un Eiropas čempiones Tatjanas Haladovičas no Baltkrievijas, kura kontinenta meistarsacīkstēs šķēpu raidīja 66,34 metru tālumā.
Latvijas rekordiste Palameika, kura 2014.gadā Jelgavā meta šķēpu 66,15 metru tālumā, šosezon uzvarējusi divos Dimanta līgas posmos. Savukārt Eiropas čempionātā viņa palika septītajā vietā.
Pirms četriem gadiem Londonā Palameika šķēpu meta 60,73 metru tālumā, kas deva astoto vietu.
Savukārt Ozoliņa šosezon metusi 62,78 metrus. 2008.gadā Pekinā viņa ar 53,38 metru tālu metienu ieņēma 11.vietu, bet četrus gadus vēlāk Londonā ar 58,86 metriem palika divdesmitā.
Riodežaneiro Olimpisko spēļu normatīvu izpildīja arī [olympian id="571" name="Līna Mūze"], taču Eiropas čempionāta kvalifikācijas sacensībās viņa guva krustenisko saišu traumu, kā dēļ šķēpa mešanas sektorā varēs atgriezties vien nākamā gada pavasarī.
Olimpiskajās spēlēs pie medaļām tikušas divas Latvijas šķēpa metējas, kuras pagājušajā gadsimtā bija spiestas startēt zem Padomju Savienības karoga. 1956.gadā Melnburnā par Olimpisko čempioni tika kronēta [olympian id="253" name="Inese Jaunzeme"], bet četrus gadus vēlāk Romā viņas panākumu atkārtoja [olympian id="353" name="Elvīra Ozoliņa"].
Visa kaluma Olimpisko spēļu medaļas ir [olympian id="75" name="Jānim Lūsim"]. Tokijā 1964.gadā Lūsis tika pie bronzas, bet pēc četriem gadiem Mehiko tika kronēts par čempionu, bet vēl četrus gadus vēlāk latvietis izcīnīja sudrabu. Tāpat Olimpisko spēļu čempiona tituls šķēpa mešanā ir [olympian id="23" name="Dainim Kūlam"], kurš uzvarēja 1980.gada Maskavas Olimpiskajās spēlēs.
Savukārt neatkarīgās Latvijas laikā pašmāju sportisti izcīnījuši divas sudraba godalgas. 2004.gadā Atēnās to iespēja [olympian id="586" name="Vadims Vasiļevskis"], bet pēc četriem gadiem viņa panākumu atkārtoja [olympian id="421" name="Ainārs Kovals"].
Šķēpa mešanā kungiem Latviju Riodežaneiro pārstāvēs Eiropas čempions [olympian id="582" name="Zigismunds Sirmais"] un [olympian id="637" name="Rolands Štrobinders"].
Par medaļām Riodežaneiro līdz 21.augustam cīnīsies vairāk nekā 10 500 sportisti, kuri sadalīs 306 godalgu komplektus 28 sporta veidos.
