Sestdien, 11. janvārī, kultūras namā Berģi notika Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) biedru kopsapulce un LJF prezidenta vēlēšanas. Vienbalsīgi klubu pārstāvju balsojumā par LJF prezidentu atkārtoti uz ceturto termiņu tika ievēlēts uzņēmējs Agris Blaus.
LJF biedru kopsapulcē piedalījās 46 klubu pārstāvji no 55 kolektīvajiem biedriem. Sākot savu atskatu uz aizvadīto četru gadu laika posmā paveikto, LJF prezidents Agris Blaus pateicās federācijas biedriem, kuri uz sanāksmi bija ieradušies līdz šim neierasti lielā skaitā, kas apliecina, ka jāšanas sporta pārstāvjiem – sportistiem, treneriem, sportistu palīgiem, zirgaudzētājiem, zirgu īpašniekiem, zirgkopējiem, sponsoriem un citiem – interesē turpmākā sporta veida attīstība un kopējā sadarbība.
Agris Blaus atsevišķi analizēja katras LJF sekcijas darbu – Konkūra, Iejādes, Poniju jāšanas, Pajūgu braukšanas, Paralimpiskās jāšanas un Amatieru jāšanas. Katra no tām darbojusies aktīvi, bet var vēl uzlabot savu darbu, galvenokārt, veicot ciešāku sadarbību ar klubiem, kas ir katra sporta veida attīstības pamats. Tāpēc arī federācijas uzdevums ir, turpinot iesākto, efektīvāk gan palīdzēt klubiem to darbībā un sacensību rīkošanā, gan arī prasīt no tiem līdzvērtīgu aktivitāti, lai jāšanas sports vairāk tiktu popularizēts un attīstītos visos Latvijas reģionos.
Ja sacensības regulāri notiek lielākajās sporta bāzēs, tad turpmāk būtu jāpanāk situācija, lai vēl vairāk LJF klubu iesaistītos sacensību rīkošanā. Gan starptautiskās, gan nacionālās kategorijas tiesnešiem un maršrutu sastādītājiem vismaz reizi gadā būtu jātiesā kādas no sacensībām, lai viņi paši nezaudētu savu kvalifikāciju un lai arī rezultātu vērtējums būtu pēc iespējas objektīvāks.
Pēdējos četros gados Latvijas jāšanas sportā sasniegti augstākie rezultāti kopš valsts neatkarības atgūšanas – pagājušogad konkūrā Kristaps Neretnieks ieguva otro vietu Pasaules kausa Centrāleiropas zonas kopvērtējumā un 21. vietu Pasaules kausa finālā, izcīnot pat godalgotas vietas PK finālturnīra maršrutos; lieliskus rezultātus guvuši arī Andis Vārna, Ģirts Bricis, Aleksandrs Šakurovs un citi. Lielisku panākumu Londonas Paralimpiskajās spēlēs sasniedza Rihards Snikus, iegūstot ceturto vietu. Mūsu jātniekiem ir nepieciešamais potenciāls, lai varētu konkurēt ar jāšanas lielvalstu sportistiem, ja vien viņu rīcībā ir atbilstošas kvalitātes zirgi.
Latvijā jāšanas sportā gadā kopā tiek rīkotas vairāk nekā 100 sacensības, bet atsevišķās disciplīnās, piemēram, iejādē būtu jāpalielina sacensību skaits reģionos. Nākamajā darba posmā LJF vadītājs par būtisku uzskata arī palielināt sarīkoto izglītojošo semināru skaitu ar ārzemju speciālistu līdzdalību gan jātniekiem, gan treneriem, it sevišķi lielu vērību veltot jauno jātnieku apmācībai, jo tieši viņu sagatavotība noteiks, kāds būs jāšanas sporta veida nākotne pēc pieciem, desmit un vairāk gadiem. Agris Blaus teica lielu paldies klubu vadītājiem un treneriem, kuri nodarbojas ar bērniem, dod iespēju mazajiem jāt un piedalīties sacensībās.
Paredzams, ka 16. janvārī Rīgā notiks Baltijas valstu, Polijas, Somijas, Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas jātnieku federāciju vadītāju un pārstāvju tikšanās, kurā lems par jaunām kopīgām iespējām, lai paplašinātu sadarbību visās jāšanas sporta disciplīnās, tajā skaitā paredzot sacīkšu rīkošanu, kas palielinātu sportistiem, īpaši jaunajiem, iespēju sacensties un pilnveidot savu meistarību starptautiska līmeņa sacensībās.
