SOK sesijā Malaizijas galvaspilsētā Kualalumpurā uz rīkotāju godu pretendēja arī Kazahstānas pilsēta Almati, kas neguva pietiekamu atbalstu.

Pekinas kandidatūra uzvarēja aizklātā balsojumā ar četru balsu pārsvaru. Pekinu atbalstīja 44 SOK biedri, bet Almati saņēma 40 balsu. Viens balsotājs atturējās.

Tik maza konkurence cīņā par olimpisko spēļu rīkošanas tiesību iegūšanu nebija pieredzēta kopš brīža, kad ASV pilsēta Leikplesida kā vienīgā kandidāte kļuva par 1980.gada ziemas olimpisko spēļu rīkotāju.

Pekina politiskās ietekmes un ekonomikas varenības dēļ jau iepriekš tika uzskatīta par balsojuma favorīti un kļuva par pirmo pilsētu, kur olimpiskās spēles būs risinājušās gan vasaras, gan ziemas sporta veidos. Savukārt Almati kā savu trumpi izspēlēja īstas ziemas klimatu, kur nebūtu jāpaļaujas uz mākslīgā sniega noturību, un piedāvāja visu sporta objektu kompaktu izvietojumu.

Ķīnas pieteikumā daļa sacensību norišu vietu ir līdz 200 kilometru attālumā no Pekinas, turpretim Almati piedāvāja visas sacensības aizvadīt ne tālāk kā 30 kilometru rādiusā ap bijušo Kazahstānas galvaspilsētu.

Nākamās ziemas olimpiskās 2018.gadā risināsies Phjončhanā, Dienvidkorejā. Uz 2022.gada spēļu uzņemšanu sākotnēji pieteicās sešas pilsētas, taču četras kanditātes vēlāk no cīņas atteicās. 2014.gada Soču ziemas spēles izmaksāja vairāk nekā 50 miljardu dolāru, kas veicināja Oslo, Stokholmas un Polijas pilsētas Krakovas atteikumu, Savukārt Ļvivas kandidatūras izredzes sarežģīja arī Ukrainas politiskās problēmas.

Pēc Soču izšķērdības Almati kandidatūras virzītāji solīja, ka olimpiskās spēles sarīkos par apmēram 3,6 miljardiem dolāru un 70 procentu sporta objektu jau ir gatavi. Turpretim Pekinas kandidatūrai paredz iztērēt 3,06 miljardus dolāru un vēl papildu piecus miljardus dolāru ātrgaitas dzelzceļam no Pekinas uz Džandzjakou, kur risināsies daļa sacensību.

Savukārt tiesības rīkot 2020.gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles ieguva Lozanna Šveicē, pārspējot otru kandidāti Rumānijas pilsētu Brašovu.

SOK prezidents Tomass Bahs iepriekš gan pauda, ka divas kandidātes uz ziemas olimpiskajām spēlēm ir normāls rādītājs, jo ģeogrāfiskie apstākļi uz ziemas spēlēm ļauj pretendēt tikai triju kontinentu valstīm.

Gan Kazahstāna, gan Ķīna sabiedrisko organizāciju skatījumā izpelnījās vienlīdz kritisku vērtējumu par cilvēktiesību stāvokli, taču tam nebija būtiskas nozīmes diskusijās par 2022.gada ziemas olimpisko spēļu norises vietu.