Šajā pavasarī SOK novērtēšanas komisija viesojās pie abām pretendentēm, lai veiktu spriedumus par to iespējām uzņemt četrgades svarīgāko ziemas sporta forumu.
"Abi projekti par prioritāti izvirza mantojumu un ilgtspēju, gūstot labumu no iepriekšējām ziemas sporta tradīcijām un pieredzes - tur ir Pasaules kausa objekti, zinoši un kaislīgi līdzjutēji, brīvprātīgie un pasākumu rīkotāji. Kandidātes ir izmantojušas "Agenda 2020" filozofiju, bet sportisti ir šo ieceru centrālās figūras," teica SOK novērtēšanas komisijas vadītājs Oktavians Morariu.
Kā zināms, Stokholmas-Ores pieteikums renes sporta veidus plāno aizvadīt Siguldā esošajā kamaniņu trasē.
"Abas pretendents ir saskaņojušas savus konceptus ar vietējiem ilgtermiņa mērķiem. Tas viss radījis ievērojamu izmaksu samazināšanos un ilgtspējīgāku Olimpiādes uzņemšanas modeli, kas ir spēļu nākotne," uzsvēra Morariu.
Olimpisko spēļu rīkošanas kandidātes vairāk nekā 80% gadījumu plānot izmantot jau esošas vai pagaidu būves, kamēr 2018. un 2022.gada Ziemas Olimpiādēm tas ir 60%. Tāpat arī budžeti tiek lēsti par 20% mazāki.
Olimpisko spēļu mājvieta 2026.gada olimpiskajām spēlēm tiks izraudzīta 24.jūnijā Šveices pilsētā Lozannā, kur notiks SOK 134.sesija.
Olimpiādes saimnieces tiks izraudzīta SOK individuālo biedru balsojumā. Šo biedru ir 96, bet trīs nāk no Itālijas, kamēr divi ir no Zviedrijas - viņiem gan nebūs ļauts piedalīties 2026.gada Olimpisko spēļu mājvietas noteikšanas procesā. Starp individuālajiem biedriem nav neviena Latvijas pārstāvja.
Pērnā gada Ziemas Olimpisko spēļu mājvietai Phjončhanai no Dienvidkorejas savulaik rīkot četrgades nozīmīgāko forumu bija tikai divas konkurentes - Minhene (Vācija) un Ansī (Francija), kamēr Ķīnas galvaspilsēta Pekina uzvarēja cīņā par tiesībām rīkot 2022.gada Ziemas Olimpiskās spēles ar tikai vienu citu pilsētu - Almati Kazahstānā.
