Bahs savā programmā izstrādājis 40 punktus, kas paredz olimpisko spēļu reformu, bet par katru no šiem punktiem SOK lemj atsevišķi. Organizācijas sesija, kurā tiks lemts par šo reformu programmu, ilgs turpmākās divas dienas.
Pirmdien SOK jau lēmusi iekļaut papildu sporta veidus ziemas un vasaras olimpisko spēļu programmās, taču kopējais sportistu skaits Olimpiādēs nedrīkstēs pārsniegt 10 500.
Līdz ar to iepriekšējo 26 sporta veidu vietā vasaras Olimpiādē būs 28, taču kopējais atlētu skaits joprojām nedrīkstēs pārsniegt 10 500, kamēr ziemas olimpiskajās spēlēs - 2900.
Jau iepriekš izskanēja viedoklis, ka, lai piesaistītu lielāku uzmanību, turpmāk sporta veidus programmā varētu iekļaut arī tikai uz vienu Olimpiādi, kā arī sporta veidiem nevajadzētu gaidīt septiņus gadus līdz to debijai sacensībās. Šis jauninājums pirmoreiz varētu tikt izmēģināts 2020.gada vasaras olimpiskajās spēlēs Tokijā, kuru organizatori spiež uz beisbola un softbola atgriešanu programmā. Šie sporta veidi no olimpisko sporta veidu vidus tika izslēgti pēc 2008.gada Olimpiādes Pekinā.
Tāpat SOK lēmusi, ka turpmāk olimpiskās spēles varēs organizēt arī ārpus rīkotāju pilsētas vai valsts, tādējādi ļaujot sacensības rīkot divās dažādās valstīs un samazinot izmaksas. Iespējams, jau tuvākajās Olimpiādēs varētu tikt lauzta viena no senākajām olimpiskajām tradīcijām par vienu rīkotājpilsētu un valsti. Tāpat šāda reforma ļaus olimpisko spēļu rīkošanai pieteikties mazākām valstīm, kuru finansiālie resursi nav tik lieli. Pēdējās dienās izskanējis, ka jau 2018.gadā ziemas olimpiskajās spēlēs, kas risināsies Dienvidkorejā, bobsleja, skeletona un kamaniņu sporta sacensības varētu tikt aizvadītas kādā no Eiropas trasēm.
Jau pirms SOK īpašās sesijas sākuma tās prezidents Tomass Bahs izteicās, ka organizācijai ir jāmainās, lai tā kļūtu uzticamāka, uzsverot, ka nepieciešamas "svarīgas un tālejošas pārmaiņas olimpiskajā kustībā".
"Ja pārmaiņas neieviesīsim šeit un tagad, kāds to paveiks mūsu vietā. Iniciatīvai ir jānāk no SOK, nevis mums ir jāseko citiem," uzsvēra Bahs.
Tāpat pirmdien tika nolemts, ka turpmāk SOK veiks lielāko daļu izmaksu, kas nepieciešamas valstīm, lai tās pieteiktos Olimpiādes rīkošanai, turklāt organizācija ir gatava ielaisties plašākās sarunās ar katru kandidātu, vairāk izvērtējot tās gatavību uzņemt olimpiskās spēles.
Šogad ziemas olimpisko spēļu sarīkošanai Sočos Krievija iztērēja vairāk nekā 50 miljardus dolāru (40,7 miljardus eiro), bet 2022.gada Olimpiādes rīkošanā šobrīd ir tikai divas kandidātes - Pekina un Kazahstānas pilsēta Almati, vairākām valstīm atsakoties tieši lielo izmaksu dēļ.
