Viņa stāstīja, ka padomes sēdes laikā tika pieņemt lēmums atbalstīt Latvijas pozīciju startēt kā partnerei Zviedrijai 2026.gadā gaidāmajās Olimpiskajās spēlēs.
Nākamnedēļ, 2.aprīlī, Ministru kabinets izskatīs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu ar aktuālāko informāciju par 2026.gadā gaidāmajām Olimpiskajām spēlēm, vienlaikus tiks lemts par Ministru prezidenta vēstuli Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidentam Tomasam Baham.
Vēstules projektā ietvertas visas sniedzamās pamata un papildus Latvijas valdības garantijas. Tāpat vēstulē uzsvērts, ka Latvija cer, ka Stokholma un Ore tiks izvēlētas Olimpisko spēļu rīkošanai, un Siguldas pilsēta dalītos ar tām bobslejā, kamaniņu sportā un skeletonā. Minētā vēstule līdz šā gada 12.aprīlim iesniedzama Zviedrijas pusei tālākai iesniegšanai SOK.
Šuplinska norādīja, ka vēstulē arī lūgts precizēt IZM iespējamās izmaksas, kas saistītas ar gatavošanos Olimpiskajām spēlēm, lai Latvija varētu sakopt infrastruktūru un varētu nodrošināt Olimpiādes norisi.
"Ir zināma summa, kas tiek piešķirta Olimpiādes rīkošanai, tāpēc vēstulē paredzēts punkts, ka mēs kā viens no Olimpiādes vietas nodrošinātājiem pretendējam uz šo finansējumu," sacīja ministre. Šuplinska gan neatklāja, par kādu summu ir runa.
Olimpisko spēļu mājvieta 2026.gadam tiks izvēlēta jūnijā Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijā Šveices pilsētā Lozannā.
Pērnā gada Ziemas Olimpisko spēļu mājvietai Phjončhanai no Dienvidkorejas savulaik rīkot četrgades nozīmīgāko forumu bija tikai divas konkurentes - Minhene (Vācija) un Ansī (Francija), kamēr Ķīnas galvaspilsēta Pekina uzvarēja cīņā par tiesībām rīkot 2022.gada Ziemas Olimpiskās spēles ar tikai vienu citu pilsētu - Almati no Kazahstānas.
