Vēsturē devītajam SOK prezidentam uzticēts darba termiņš līdz 2021.gadam, pēc kura būs iespējams tikt pie papildu četru gadu termiņa.
Bahs kļuvis par pirmo SOK prezidentu, kurš ir arī Olimpiskais čempions. Līdz šim joprojām tikai viens SOK prezidents nav bijis eiropietis.
"Vēlos būt visu prezidents," pēc ievēlēšanas teica Bahs. "Tas nozīmē, ka darīšu visu iespējamo, lai sabalansētu dažādas intereses Olimpiskajā kustībā. Tāpēc es vēlos ieklausīties un uzturēt pastāvīgu dialogu ar visiem. Manas durvis, manas ausis un mana sirds vienmēr ir jums atvērta."
"Zinu, ka SOK prezidenta amats uzliek milzīgu atbildību, tomēr esmu ļoti priecīgs," pēc jaunumu uzzināšanas teica Bahs, solot strādāt kopā ar viņa pretiniekiem vēlēšanās. "Likšu lietā savu kampaņas moto: "Vienotība dažādībā.""
Tāpat uz SOK prezidenta amatu pretendēja sporta leģenda Sergejs Bubka no Ukrainas, baņķieris no Puertoriko Ričards Karions, Singapūras Olimpiskās komitejas viceprezidents Ngs Sers Miangs, jurists no Šveices Deniss Osvalds un Starptautiskās Amatieru boksa asociācijas (AIBA) prezidents Cinku Vu no Taivānas.
Balsojumā piedalījās 93 SOK biedri. Pirmajā kārtā nebija atļauts balsot par saviem tautiešiem. Lai uzvarētu vēlēšanās, bija nepieciešams iegūt vairākumu.
Pirmajā kārtā vismazāk balsu saņēma Vu un Ngs, bet pārbalsojumā no turpmākām sacensībām izstājās taivānietis.
Līdz ar to nākamajā kārtā jau balsojumā piedalījās 94 biedri, un tajā arī tika noteikts uzvarētājs. Otrajā kārtā Bahs saņēmis 49 balsis. Vismaz desmit balsis vēl saņēmis vienīgi Karions - 29. Savukārt Bubka pārsteidzoši ticis vien pie četrām balsīm.
Kā zināms, iepriekšējos 12 gadus SOK prezidenta amatā aizvadīja Žaks Roge. Viņš 2001.gadā amatā nomainīja spāni Huanu Antonio Samaranču, kurš savus pienākumus pildīja kopš 1980.gada. Roges vadībā SOK centusies kļūt pieejamāka attīstības valstīm un mazināt tās birokrātisko olimpisko spēļu rīkošanas fonu, kas ļautu uz zīmīgā notikuma uzņemšanu pretendēt arī mazāk attīstītām valstīm un pilsētām.
Amatā pavadot 12 gadus, Roge vairs nebija tiesīgs pretendēt uz jaunu termiņu. Tieši 59 gadus vecais organizācijas viceprezidents Bahs, kurš pašlaik ir arī Vācijas Olimpiskās komitejas vadītājs un pilda darba pienākumus arī Sporta arbitrāžas tiesā, jau ilgāku laiku tika uzskatīts par reālāko Roges aizvietotāju.
Bahs 1976.gadā Monreālā izcīnīja Olimpisko zelta medaļu paukošanā, bet 1991.gadā viņš kļuva par SOK biedru, vēlāk trīs reizes uzņemoties SOK viceprezidenta pienākumus. Viņš allaž sevi pasniedzis kā sportistu tiesību aizstāvi, turklāt 1980.gadā pirms vēsturiskā Olimpiādes boikota tieši Bahs bija Rietumvācijas delegācijas galvenais runasvīrs.
Bahs ir uzsvēris, ka Olimpisko spēļu rīkošanai jābūt ērtai un pieejamai pēc iespējas plašākam valstu pulkam. Pēc viņa vārdiem, ir jāspēj apturēt nemitīgā Olimpiādes uzņemšanas izmaksu kāpšana. Zināmus draudus Baha kandidatūrai radīja nesenie plašu rezonansi ieguvušie pētījumu rezultāti par sistemātisku dopinga lietošanu Rietumvācijas sportā, taču Bahs uzsver, ka pats personīgi šo pētījumu ir pieprasījis. Viņš uz SOK prezidenta amatu kandidēja pirmo reizi.
Kā ziņots, iepriekš šajā SOK sesijā tika nolemts, ka 2020.gada vasaras Olimpiskās spēles risināsies Tokijā, bet balsojumā par vienu brīvo vietu Olimpisko spēļu programmā, sākot no 2020.gada, uzvarēja cīņas sports, apsteidzot beisbola un softbola apvienoto kandidatūru, kā arī skvošu.
