Kā zināms, Stokholma pieteikusies rīkot 2026.gada Olimpiskās spēles, turklāt tā renes sporta veidus plāno aizvadīt Siguldā esošajā kamaniņu trasē.
Aizvadītajā nedēļā Siguldā norisinājās Pasaules kausa posms bobslejā un skeletonā. Līdztekus sacensību norisei notika LOK, Zviedrijas Olimpiskās komitejas, Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas (IBSF), Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas (FIL), Izglītības un zinātnes ministrijas, bobsleja un kamaniņu trases, kā arī Siguldas novada pašvaldības pārstāvju tikšanās.
"Katra iesaistītā puse informēja par to, kas ir izdarīts līdz šim un plānots tuvākajā laikā. Kompetences ir sadalītas, un katram ir jādara sava lieta. Piemēram, mums un Zviedrijas kolēģiem jāgatavo kandidatūras faili, kuri līdz 11.janvārim jāiesniedz Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā (SOK). Savukārt starptautiskajām federācijām ir jāsniedz SOK atzinums par katra faila atbilstību viņu prasībām," par tikšanos stāstīja Vrubļevskis.
Latvijas puse līdz šim esot paveikusi visu nepieciešamo, kas šajā posmā vajadzīgs kandidatūras veiksmīgai turpināšanai.
"Mums ir valdības lēmums un ļoti aktīva valsts institūciju līdzdarbība un atbalsts. Savukārt Zviedrijā tā šobrīd ir Zviedrijas Olimpiskās komitejas, sporta veidu federāciju un dažu pašvaldību iniciatīva, kurai nav organizēts politiskais atbalsts valdības līmenī vai Stokholmas domes līmenī. Viņi arī pašlaik nesteidzina šo jautājumu, jo Zviedrijā šobrīd vēl nav izveidota valdība. Mums ir vienkāršāk, jo ir mazāk pienākumu, kas jāuzņemas. Viss, ko vajadzēja līdz šim izdarīt, esam izdarījuši," atzīmēja LOK prezidents.
Šobrīd vēl neesot skaidras aplēses, cik Latvijai varētu izmaksāt Olimpiskās spēles, ja tās tiks uzticētas Stokholmai.
"SOK ir publiskojusi datus, ka noslēdzot līgumu par Olimpisko spēļu rīkošanu, no tās budžeta šim mērķim tiek piešķirti 925 miljoni ASV dolāru. Savukārt Zviedrijas puse aprēķinājusi, ka viņu budžets šim pasākumam varētu būt 1,42 miljardi ASV dolāru," teica Vrubļevskis.
Novembra beigās Zviedrijas uzņēmēji pauda atbalstu 2026.gada ziemas Olimpisko spēļu rīkošanai valsts galvaspilsētā Stokholmā.
"Zviedrijas pārstāvji vēlreiz atkārtoja, ka viņu plānos nav iesaistīt publisko finansējumu, bet tikai privātās investīcijas. Tas ir reāli paveicams, jo bijušas Olimpiskās spēles, kas notikušas tikai uz privāto iniciatīvu un finanšu pamata. Piemēram, 1996.gadā Atlantā federālā valdība vispār nebija iesaistīta spēļu organizēšanā un rīkošanā. SOK valsts garantijas prasa atsevišķos jautājumos, kas saistās ar drošību un līdzīgām lietām," stāstīja Vrubļevskis.
Līdz 11.janvārim 2026.gada Olimpisko spēļu rīkošanas kandidātēm jāiesniedz pilnībā aizpildīts pieteikums, bet līdz 12.aprīlim jābūt iesniegtam pēdējām pašvaldību un valsts garantijām par drošību un vīzām. Vrubļevskis jau iepriekš pauda pārliecību, ka Latvijas puse kandidatūru noteikti atbalstīts un dos savas garantijas.
"Šobrīd nav nekādu šķēršļu pieteikuma tālākai virzībai. Arī ar trases pārbūves plānošanu Latvijas pusē viss notiek pēc plāna. Uz tikšanos bija uzaicināti arī vācu inženieri no kompānijas, kas savulaik astoņdesmitajos gados plānoja Siguldas trasi. Šīs pašas kompānijas inženieri un arhitekti, kuri nodarbojas ar līdzīgu objektu projektēšanu un būvniecību Vācijā, būs pieaicināti arī Siguldas trases pārbūvē. Viņiem ir konkrēti aprēķini, kas un kādā veidā būtu jāmaina, lai trasi pielāgotu bobsleja četrinieku sacensībām," atzīmēja LOK prezidents.
Olimpisko spēļu mājvieta 2026.gadam tiks izvēlēta jūnijā Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) sesijā Šveices pilsētā Lozannā.
Šī gada Ziemas Olimpisko spēļu mājvietai Phjončhanai no Dienvidkorejas savulaik rīkot četrgades nozīmīgāko forumu bija tikai divas konkurentes - Minhene (Vācija) un Ansī (Francija), kamēr Ķīnas galvaspilsēta Pekina uzvarēja cīņā par tiesībām rīkot 2022.gada Ziemas Olimpiskās spēles ar tikai vienu citu pilsētu - Almati no Kazahstānas.
