Olimpiskais ABC

  • ANTĪKĀS OS
  • OLIMPISKĀ KUSTĪBA
  • OLIMPISKĀ SIMBOLIKA
  • SOK
  • NOK
  • OLIMPISKĀS SPĒLES
  • OLIMPISKĀS CEREMONIJAS
  • OLIMPISKIE SPORTA VEIDI
  • LOK
  • JAUNATNES OLIMPIĀDE
  • LATVIJAS OLIMPIĀDE
  • OLIMPISKĀ DIENA
  • ESI VESELS!
  • PA GADIEM
  • GODĪGA SPĒLE

    • Olimpiskie apļi


    Olimpiskās kustības simbols ir pieci kopā savīti dažādas krāsas apļi: zils, dzeltens, melns, zaļš un sarkans.


    Apļi simbolizē olimpiskās saimes vienotību un draudzību starp visu kontinentu tautām.

    Katrs aplis nav konkrēta kontinenta simbols.

    Saskaņā ar Olimpisko hartu savītie riņķi ir SOK īpašums un to var izmantot tikai ar SOK atļauju. Olimpiskā simbola autors ir Pjērs de Kubertēns. Pirmo reizi jauno olimpisko simbolu prezentēja 1914.g. Olimpiskajā kongresā Parīzē.

    Kā radās olimpisko apļu ideja? 

    Apciemojot Delfus (Grieķija), kur reiz notika Pītijas spēles, Pjērs de Kubertēns uz altāra ieraudzīja emblēmu no pieciem savītiem apļiem. Šī emblēma deva viņam ierosmi olimpisko apļu un karoga idejai.

    Olimpiskais simbols ir ļoti populārs. Olimpisko spēļu laikā to var ieraudzīt ik uz soļa - tas rotā olimpiešu apģērbu, starta numurus, stadionu, plakātus, ēkas,  cepures, somas, talismanus, krūzītes, automašīnas  u.t.t.


    Olimpiskais karogs

    Olimpiskajā karogā uz balta fona attēloti pieci kopā savīti dažādu krāsu apļi: zils, dzeltens, melns, zaļš, sarkans.  


    Olimpiskais karogs tika apstiprināts SOK kongresā Parīzē 1914.gadā. Olimpiskā karoga idejas autors ir Pjērs de Kubertēns.

    Olimpiskajās spēlēs pirmo reizi to svinīgi pacēla 1920.gadā Antverpenē.

    Olimpisko korogu mastā uzvelk spēļu atklāšanas ceremonijas laikā, galvenajā arenā tas plīvo visu Olimpisko spēļu norises laiku.

    Noslēguma ceremonijas laikā karogs tiek nolaists. Rīkotājpilsētas mērs to pasniedz SOK prezidentam, kurš karogu tūlīt nodod tālāk nākamo olimpisko spēļu rīkotājpilsētas pārstāvjiem.


    Olimpiskā uguns


    Olimpiskā liesma simbolizē olimpiskās saimes vienotību.

    1912.gadā Pjērs de Kubertēns izvirzīja ideju pirms katrām spēlēm senajā Olimpijā iedegt olimpisko uguni.

    Pirmo reizi pēc Kubertēna izstrādātā rituāla uguns tika iedegta 1928.gadā pirms IX Olimpiādes spēlēm Amsterdamā. Ziemas  olimpiskajās spēlēs uguns pirmo reizi dega 1952.gadā Oslo.

    Olimpiskā uguns ceļu uz kārtējo spēļu galvaspilsētu sāk Olimpijā.


    Saskaņā ar tradīciju uguns tiek iegūta Hēras tempļa drupās, antīko olimpisko spēļu norises vietā, izmantojot saules starus un lēcas. Atklāšanas ceremonijas laikā spēļu galvenajā arēnā aizdedz lielo lāpu, kas deg visu spēļu laiku.

    Olimpisko lāpu līdz atklāšanas ceremonijas vietai nogādā lāpneši. Pēdējo posmu lāpas stafetē parasti veic un lielo lāpu aizdedz rīkotājvalsts slavenākie un populārākie sportisti.


    OLIMPIĀDES SPĒĻU LĀPAS

     

     
     
     
     
    1936
    1948
    1952
    1956
    1960
    Berlīne
    Londona
    Helsinki
    Melburna Stokholma
    Roma
     
     
     
     
     
     1964
    1968 
    1972 
    1972 
     1980
    Tokija 
     Mehiko
     Minhene
     Monreāla
     Maskava
     
     
     
     
     
    1984
     1988
    1992 
    1996 
     2000
     Losandželosa
     Seula
     Barselona
    Atlanta 
     Sidneja
     
     
     
     
     
     2004
    2008
    2012
    2016
     
    Atēnas 
    Pekina
    Londona
    Rio
     

     

    ZIEMAS OLIMPISKO SPĒĻU LĀPAS

        
    19521956196019641968
    OsloKortina d'AmpecoSkvoveliInsbrukaGrenoble
         
    19721976198019841988
    SaporoInsbrukaLeikpleisidaSarajevaKalgari
         
    19921994199820022006
    AlbervilaLillehammereNaganoSoltleiksitijaTurīna
         
    201020142018  
    VankūveraSočiPhjončhana  


    Olimpiskā devīze


    Olimpiskā devīze latīņu valodā skan: “CITIUS, ALTIUS, FORTIUS”. Latviešu valodā: “Ātrāk, augstāk, spēcīgāk”


    Devīze izsaka olimpiskās kustības centienus. Šos uzmundrinājuma vārdus 1895.gadā izteicis franču garīdznieks Andrī Didons, studentu sporta sacensību atklāšanā. 

    Pjērs de Kubertēns tos izraudzijās par olimpisko devīzi, jo tie precīzi izsaka olimpiskās kustības centienus. 


    Olimpiskās lāpas stafete


    Lāpa tiek iedegta Olimpijā (Grieķija) dažus mēnešus pirms spēļu atklāšanas ceremonijas un stafetē nesta līdz spēļu mājvietai. 


    Saskaņā ar tradīciju uzguns tiek iedegta Hēras tempļa drupās, izmantojot saules starus un lēcas.

    Šī tradīcija tika sākta 1936.gadā,  pirms XI Olimpiādes spēlēm Berlīnē. Pirmo posmu 1936.gada 20.jūlijā veica grieķis Konstantīns Kondulis.

    Pirmo reizi ziemas olimpiskajās spēlēs lāpas stafete bija pirms spēlēm Oslo (Norvēģija) 1952.gadā. 

    Kaut arī antīkajās olimpiskajās spēlēs lāpas stafetes nebija, tā tomēr rada zināmu saikni starp antīkajām un mūsdienu olimpiskajām spēlēm - lāpas aizdegšanas veids sakrīt ar veidu, kādā tika iedegtas lāpas, kas dega senās Grieķijas tempļos.

    Lāpas ceļojuma maršruts atšķiras atkarībā no galamērķa. To nes pāri okeāniem, kalniem un tuksnešiem, cauri pilsētām un laukiem. Tāpat atšķiras arī lāpas nešanas veidi - to var vest, piemēram, ar lidmašīnu, mašīnu, suņu pajūgos vai ar zirgu.


    Lāpas aizdegšanas ceremonijā liesmu iegūst aktrises, kas tērpušās senās Grieķijas priesterieņu tērpos. 


    Saules siltums tiek koncentrēts paraboliskā spogulī, kas rada liesmu. No šīs liesmas oficiālo spēļu lāpu aizdedz pirmais stafetes dalībnieks.

    Lāpas stafetes maršruts tiek rūpīgi izstrādāts. Spēļu mājvietas valstī tā ceļo pa vietām, kas iepazīstina ar šīs valsts iedzīvotājiem un to tradīcijām, parāda nozīmīgas vēsturiskas vietas un dabas bagātības.  

    Savā ceļā lāpu sagaida ar publikas sajūsmu. Tā paziņo par gaidāmajiem svētkiem - olimpiskajām spēlēm, un sludina mieru un draudzību.

    Viens no nozīmīgākajiem mirkļiem atklāšanas ceremonijā ir Olimpiskās lāpas ienešana stadionā. 


    Noslēdzošā lāpas nesēja vārds tiek turēts lielā noslēpumā. Šai personai ir pagodinājums iedegt olimpisko uguni, kas deg līdz pat spēļu beigām.

    Lāpas stafetēs piedalās arī Latvijas pārstāvji. Pirmais Latvijas lāpnesis bija Mārtiņš Zemītis, kas pārstāvēja Latviju Olimpiskās lāpas stafetē pirms Barselonas Olimpiādes 1992. gadā.


    Turīnas (2006) Olimpiskās lāpas stafetē Latviju pārstāvēja trīs lāpneši.


    Latvijas Olimpiskās komitejas ilggadējs prezidents, tagadējais goda prezidents Vilnis Baltiņš, Latvijas Banku augstskolas students Māris Čīma un jaunais biatlonists Krists Eiduks.

    Puiši Olimpiskās lāpas stafetei pievienojās Dženovā 2005.gadā no 18. līdz 21. decembrim, bet Baltiņš lāpu nesa 8.decembrī pie Vatikāna.


    Pekinas (2008) Olimpiskās lāpas stafetē Latviju pārstāvēja divi lāpneši - jaunā vieglatlēte Anete Midrijāne un "RD Electrocincs" vadītājs Aleksandrs Meilekhs. 

    Londonas (2012) Olimpiskās lāpas stafetē mūsu valsti pārstāvēja četri lāpneši - sporta skolotājs Aivars Čaklis no Ventspils un tulkotāja Ieva Liepiņa no Rīgas, kuri tika izraudzīti publiskās atlases procesā. Par Samsung lāpnešiem tika izvēlēti restorāna Vincents šefpavārs un biedrības Slow Food Riga priekšsēdētājs Mārtiņš Rītiņš un 14 gadus vecā Valmieras SOS bērnu ciemata audzēkne Linda Kļaviņa, kuri vienlaikus bija Samsung Iedvesmas skrējien Hope Relay atbalstītāji. 

     

    Olimpiskie talismani


        
    GrenobleMunichMonrealInnsbruckLake Placid
    19681972197619761980
         
    MoscowSarajevoLos AngelesSeoulCalgary
    19801984198419881988
         
    BarcelonaAlbertvilleLillehammerAtlantaNagano
    19921992199419961998
         
    SydneySalt Lake CityAthensTurinBeijing
    20002002200420062008
         
    VancouverLondonSochiRioPyeongChang
    20102012201420162018



    Tēmas