Tā sarunā ar aģentūru LETA pauda federācijas valdes loceklis Andris Feldmanis.
Pirmās atlases sacensības Latvijas sportisti šogad neaizvadīja pārāk veiksmīgi un pie ceļazīmēm jau gadu pirms olimpiskajām spēlēm neizdevās tikt.
Tomēr vēl pa deviņām ceļazīmēm vīriešu un sieviešu konkurencē sadalīs nākamgad - pa trim ceļazīmēm sportisti iegūs 2016.gada pasaules meistarsacīkstēs, savukārt pēdējie seši olimpisko spēļu dalībnieki 2016.gadā tiks noteikti pēc vietas pasaules rangā.
"No nākamā gada pasaules rangā punkti sāks skaitīties no nulles - būs četri Pasaules kausa posmi, Pasaules kausa fināls un pasaules čempionāts. Sešas sacensības, kuras dos ranga punktus," stāstīja Feldmanis. "Labā zīme ir, ka šogad Pasaules kausa finālā un pasaules čempionātā olimpiskās ceļazīmes ieguva pārsvarā Eiropas pārstāvji."
Feldmanis izteicās, ka labākajā gadījumā Latvija varētu tikt pie trim olimpiskajām ceļazīmēm, bet federācija apmierināta būtu arī ar diviem sportistiem Brazīlijā.
"Kopš 1992.gada esam piedalījušies visās olimpiskajās spēlēs un parasti šīs ceļazīmes iegūtas tieši pēc pasaules ranga," stāstīja Feldmanis, atzīstot, ka šajā olimpiskajā ciklā joprojām tiek cerēts uz pieredzējušajiem [olympian id="456" name="Jeļenu Rubļevsku"] un [olympian id="538" name="Denisu Čerkovski"], kā arī ukraiņu sportistu Ruslanu Nakonečniju, kurš drīzumā varētu iegūt Latvijas pilsonību "par īpašiem nopelniem". "Jaunajiem sportistiem trīs disciplīnas ir pieņemamā līmenī, bet viņiem jāceļ skriešanas ātrums. 4x800 metru distancē viņi pagaidām spēcīgi atpaliek un Riodežaneiro vēl nebūs viņu Olimpiāde."
Feldmanis kā piemēru skriešanas nozīmīgumam minēja faktu, ka šī gada Eiropas čempionātā titulētā lietuviete Laura Asadauskaite pēc trim disciplīnām atradās vien 11.vietā, bet pēc apvienotās skriešanas un šaušanas disciplīnas spēja pakāpties līdz pirmajai pozīcijai.
Latvijai ir vairāki talantīgi jaunie sportisti, un augustā notikušajā Eiropas čempionātā savus spēkus izmēģināja Olga Šišlova, Pāvels Švecovs, kā arī Ņikita Bistrovs.
Kā stāstīja Feldmanis, Riodežaneiro olimpiādes programmā vēl nav iekļauta stafetes disciplīna, tāpēc arī Latvijas sportisti Pasaules kausa posmos tajā nepiedalās.
"Stafete pārsvarā ir pirms individuālajiem startiem, bet mūsu veterāniem, piedaloties tajās, būtu grūtāk atjaunoties," teica Feldmanis. "Kā mums stāstīja starptautiskās federācijas prezidents, jaunas disciplīnas olimpiskajā programmā vēlējušies iekļaut 18 sporta veidi, tomēr Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs pateicis, ka pagaidām neko neiekļaus un visu pārskatīs pēc Riodežaneiro Olimpiādes."
Kā zināms, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija saņēmusi lūgumu no Nakonečnija sākt procedūru, lai parlaments varētu lemt par Latvijas pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem valsts labā.
Nakonečnijs savās pirmajās sacensībās zem Latvijas karoga martā negaidīti uzvarēja Pasaules kausa posmā, bet kopš tā laika rezultāti vairs nav bijuši tik augsti. Tomēr, ja olimpiskā atlase noslēgtos šogad, viņa vieta pasaules rangā būtu pietiekami augsta, lai kvalificētos Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm.
Iepriekš šis 24 gadus vecais sportists pārstāvēja Ukrainu, taču tajā valdošās nestabilās politiskās situācijas dēļ nu viņš dzīvo Latvijā, pārstāvot šo valsti arī starptautiskās sacensībās.
"Ceram, ka viss būs kārtībā, jo ir pietiekami daudz argumentu pozitīvam lēmumam. Nakonečnijs sevi šajā gadā pierādījis gan kā Latvijai lojāls cilvēks, gan kā sportists. Sākumā bija grūtāk ar latviešu valodas apguvi, bet tagad tā jau ir diezgan ciešamā līmenī. Viņš var izteikt savu domu un arī saprot latviski," pastāstīja Feldmanis.
Pilsonības likumā noteikts, ka personu, kurai nav tiesību naturalizēties šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā un uz kuru neattiecas šā likumā minētie naturalizācijas ierobežojumi, bet kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu.
Persona, kura vēlas, lai tā tiktu uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, iesniedz Saeimai iesniegumu par uzņemšanu pilsonībā. Iesniegumam pievienojama attiecīgās personas autobiogrāfija un paziņojums, ka nav faktu, kas varētu liecināt, ka uz šo personu būtu attiecināms kāds no likumā minētajiem ierobežojumiem.
Kā zināms, 2013.gada nogalē Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem vēlējās iegūt pasaules šaha čempions un Krievijas opozīcijas politiķis Garijs Kasparovs, tomēr toreiz politiķu attieksme bija diezgan noraidoša, bet jau pāris mēnešus vēlāk viņš kļuva par Horvātijas pilsoni.
